​

ES sasniedz savus mērķus, īstenojot politiku. Šī politika tiek finansēta no ES budžeta. ERP darbs ietver minētā budžeta un tā atbalstītās politikas revīziju.

Kādām vajadzībām naudu izlieto?

2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā ES izdevumi būs ievērojami lielāki nekā iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Šajā periodā ES izdevumi varēs veidot līdz pat 1,8 triljoniem EUR (2018. gada cenās). Tas ietver līdz 750 miljardiem EUR atveseļošanas instrumentam – iniciatīvai “Next Generation EU” (NGEU) kā ES reakcijai uz Covid-19 krīzi — papildus pārskatītajai DFS 2021.–2027. gadam 1,1. triljona EUR apmērā. ES 27 dalībvalstis arī piekrita daļēji finansēt šo atveseļošanas programmu, emitējot valsts parāda vērtspapīrus. Šie lēmumi iezīmē patiesi vēsturiskas pārmaiņas ES finansēs.

ES ikgadējie DFS izdevumi ir līdzvērtīgi aptuveni 1 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Salīdzinājumam — valsts izdevumi ES 27 dalībvalstīs veido aptuveni 50 % no NKI.

ES budžeta procedūra ir sekojoša. Reizi septiņos gados Eiropas Savienības Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu pieņem vispārēju izdevumu plānu (daudzgadu finanšu shēmu jeb DFS), kas nosaka izdevumu prioritātes visās ES politikas jomās nākamajam septiņu gadu periodam. Katru gadu Komisija nāk klajā ar ES gada budžetu. Summām, ko tā ierosina katrā politikas jomā, ir jāatbilst maksimālajam apjomam, kas attiecīgajam gadam noteikts DFS.

2021.–2027. gada DFS paredz maksājumus 1074 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās), kas ir aptuveni 153 miljardi EUR gadā. Izdevumi tiek iedalīti sekojošās jomās (lai iegūtu plašāku informāciju, noklikšķiniet šeit).

Lielākā daļa izdevumu ES DFS 2021.–2027. gada budžetā atvēlēta kohēzijai, noturībai un vērtībām (35 % no budžetā paredzētajām summām), dabas resursiem un videi (33 %), kā arī vienotajam tirgum, inovācijas veicināšanai un digitālajai jomai (12 %).

Papildus 2021.–2027. gada DFS NGEU instruments palielina izdevumus, kas novirzīti, izmantojot jaunus un jau plānotus ES budžeta instrumentus ar papildu summu līdz pat 750 miljardiem EUR (2018. gada cenās aizdevumu un neatmaksājama atbalsta veidā). Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir NGEU centrālais elements, un ES valstu veikto reformu un investīciju atbalstam ir pieejami 672,5 miljardi EUR aizdevumu un dotāciju veidā. ANM izmanto izdevumu modeli, kas atšķiras no citiem instrumentiem. Dalībvalstis saņem finansējumu, pamatojoties uz reformu un investīciju starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu, nevis izmaksu atlīdzināšanu. Piecām programmām (lauku attīstībai, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, InvestEU, RescEU, “Apvārsnis Eiropa”) finansējums no NGEU papildina 2021.–2027. gada DFS finansējumu, savukārt viena (REACT EU) ir jauna iniciatīva.

No kurienes nāk nauda?

Dalībvalstis ir nolēmušas, ka ieņēmumus, ko tās saņem no vairākiem avotiem, automātiski nosūtīs ES. Ieņēmumus no šiem avotiem sauc par “pašu resursiem”. Pašu resursu ieņēmumi galvenokārt sastāv no muitas nodokļiem, kas iekasēti pie ES ārējām robežām, ieņēmumiem, ko katra dalībvalsts iemaksā, pamatojoties uz tās NKI, un valsts PVN ieņēmumiem. Atšķirībā no standarta DFS NGEU finansējumu nodrošina ar līdzekļiem, ko Komisija ES vārdā aizņēmusies kapitāla tirgos. Ir paredzēti jauni pašu resursi, lai segtu daļu no ES atmaksām, kas saistītas ar NGEU.

Kas veic naudas pārvaldīšanu?

Galīgā atbildība par ikgadējā ES budžeta izpildi ir Eiropas Komisijai. Tomēr lielākā daļa izdevumu programmu tiek pārvaldītas kopā ar valstu valdībām, tāpēc atbildību par tām dala valstu valdības un Komisija. Eiropas Komisija īsteno ANM tiešā pārvaldībā ar dalībvalstīm kā maksājuma saņēmējām. Līdzekļus izmaksā tieši dalībvalstīm, pamatojoties uz progresu to valsts atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, kurus novērtē Komisija un pēc tam apstiprina Eiropas Savienības Padome.

Kas pārrauga, kā ES pārvalda savu naudu?

Eiropas Parlaments pārstāv ES iedzīvotājus. Viens no Parlamenta uzdevumiem ir katru gadu pārliecināties, ka Komisija ir pareizi pārvaldījusi ES naudu, par kuru tā ir atbildīga. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments rūpīgi pārbauda budžeta izpildi, pamatojoties uz Komisijas sagatavotajiem gada pārskatiem. Ja Parlaments ir pārliecināts, ka pārskati ir precīzi un līdzekļi ir pienācīgi izlietoti, budžeta izpilde tiek oficiāli apstiprināta. Šo procesu sauc par “budžeta izpildes apstiprināšanu”. Šajā brīdī procesā iesaistās ERP: savā gada pārskatā ERP sniedz revīzijas atzinumu par ES gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pieņemot lēmumu par to, vai apstiprināt ES pārskatus ES iedzīvotāju vārdā, Eiropas Parlaments atsaucas uz mūsu revīzijas atzinumu.

Kādu naudu ERP revidē?

Katru gadu ticamības deklarācijas sagatavošanas darba ietvaros mēs revidējam ES budžeta ieņēmumus un izdevumus. Mēs sniedzam atzinumu par to, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie darījumi atbilst noteikumiem. Šā darba rezultātus mēs publicējam savā gada pārskatā un īpašajos gada ziņojumos.

Par ANM izdevumu pareizību mēs sniedzam atsevišķu atzinumu.

Mēs veicam arī citas revīzijas (galvenokārt revidējot lietderību, t. i., vai nauda ir izlietota saprātīgi: ekonomiski, efektīvi un lietderīgi) par konkrētām izdevumu un politikas jomām, ko atbalsta ES, vai par budžeta un pārvaldības tēmām, kas publicētas īpašajos ziņojumos.

Noderīgas saites